Ziemassvētki ir viens no gaidītākajiem svētkiem Latvijā un pasaulē. 
Valstīs, kur vairums iedzīvotāju ir katoļticīgie, visur, sākot ar baznīcām, veikalu skatlogiem, dažādām sabiedriskām vietām un beidzot ar dzīvokļiem, tiek iekārtots kaut kas līdzīgs leļļu teātra dekorācijām.Tur redzama kūtiņa, kurā dzimis Jēzus bērniņš, un visi, kas šajā notikumā ņēmuši dalību, t.i., Jāzeps, Marija, pats Jēzus bērniņš, aitas, govis, gani, un trīs Austrumu ķēniņi.

Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gadam. Tumšais ziemas laiks tika pavadīts pie ugunskura, meitas un puiši nodarbojās ar rokdarbiem, bērniem tika stāstītas pasakas, un visi kopā minēja mīklas. Ziemassvētki ir arī gaismas svētki, kad tumsa, sasniedza savu augstāko pakāpi un savu vietu atdod gaismai. Šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz galda nekā netrūkst.

Ticējumi vēsta, ka Ziemassvētku vakarā jāēd 9 reizes, tad nākošais gads būs bagāts. Tāpat galdā noteikti jāliek maize, sāls un uguns (sveces), tas nodrošina svētību ģimenei.

Tradicionāli Ziemassvētku ēdieni ir zirņi un pupas, tie noteikti svētku vakarā jāapēd, lai nākama gadā nebūtu jāraud. Arī cūkas šņukurs, sautēti kāposti, pīrāgi ar speķi. Galdā tika liktas arī zivis, bet zvīņas lika makā, lai nākošā gadā naudas netrūkst.

Ziemassvētki ir īstais laiks jautrajiem masku gājieniem. Masku gājieniem ir dažādi nosaukumi: budēļi, čigāni, ķekatas, nabagi u.c. Ķekatnieki ir ģērbušies dažādās maskās - nāves, zirga, lāča, dzērves un citās. Tie staigā no ciema uz ciemu un nes visur savu svētību un dzen prom ļaunus garus.

Ziemassvētkus sauc arī par bluķa vakaru. Bluķa velšana bija viena no raksturīgākajām Ziemassvētku tradīcijām, lai gan ticējumos un tautasdziesmās šī tradīcija minēta maz. Šim nolūkam tika nocirsts liels ozola bluķis, kuru vakarā vilka no viena ciema uz otru, līdz beidzot tas ievilkts sētsvidū, kur ar dziesmām un dejām sadedzināts. Bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos. Bluķa sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākuma, pašu sauli, kas zemniekam ir ļoti svarīga.