Ar plašu svētku programmu Rīgā tiks atzīmēts valsts svētku mēnesis.
11.novembra krastmalā, kā allaž, norisināsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību un ārvalstu vienību militārā parāde, savukārt vakarā ikviens būs gaidīts Brīvības laukumā, kur notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai veltītais svinīgais pasākums.
Tajā ikvienu priecēs svētku koncerts "Tautas balsis dziesmās". Pēc koncerta uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kam sekos multimediāls lāzeru uzvedums virs Brīvības pieminekļa, kurš vakara gaitā tiks atkārtots vairākkārt.
Pēc svinīgā pasākuma iedzīvotāji aicināti doties uz Esplanādi, kur interaktīvajā video instalācijā varēs izveidot savu unikālo svētku saktu, kas stilizēti veidota no Latvijas reģionu tautas tērpu rakstu ornamentiem. Esplanādē svētku noskaņu radīs DJ Japānis.
Svētku vakarā gar pilsētas kanālu posmā no Latvijas Nacionālās operas līdz Brīvības laukumam un pie Bastejkalna Rīgas iedzīvotājus priecēs dzīvās uguns objekti "Gaismas upe". Savukārt Arkādijas parkā tiks izvietots "Gaismas dārzs", kas ietvers uguns un gaismas instalācijas svētku noskaņās.
Sākot no 6. novembra līdz pat 19. novembrim patriotiskā mēneša ietvaros galvaspilsētā notiks dažādi valsts svētkiem veltīti pasākumi, kurus apmeklēt aicināts ir ikviens interesents. 6.novembrī pie Latvijas Kara muzeja norisināsies Brīvības cīnītāju piemiņas ugunskura iedegšana un Militārās tehnikas izstāde.
No 7. novembra līdz 19. novembrim norisināsies patriotisma nedēļa muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs", kā arī no 11. novembra uz Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" fasādes būs vērojama digitāla izstāde "Bērni zīmē Latviju", kurā būs izvietoti Rīgas skolu un mākslas studiju bērnu un jauniešu darbi, kuros viņi ir attēlojuši Rīgu un Latviju. Tāpat "Mazās ģildes" Facebook un Youtube kontos no 11. līdz 19.novembrim būs skatāma dokumentālā filma "Apcirkņi".
Rīgas Porcelāna muzejā 11. novembrī un 18. novembrī ikviens interesents var iesaistīties tematiskā porcelāna dekorēšanas darbnīca "Mēs". Nodarbības vadīs muzejpedagoģes Astra Kaprāne un Vita Lukstiņa.
1918.gada 18.novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī tika pasludināta neatkarīga Latvijas valsts. Šī diena Latvijā ir svētku diena – nestrādā valsts iestādes un lielākā daļa privāto uzņēmumu, notiek dažādi pasākumi visas dienas garumā. Vienlaikus vēstures liecības norāda, ka proklamēšana 1918.gada 18.novembrī bija iespējama, pateicoties labvēlīgai starptautiskajai situācijai Pirmā pasaules kara izskaņā, uz kuras fona latviešu nacionālie spēki vienojās valsts dibināšanai.
Sabrūkot karā novājinātajām impērijām, ģeopolitiskie, militārie un sabiedriskie apstākļi savas valsts dibināšanai pavērās virknei to pakļautībā dzīvojošo tautu. Krievijas un Vācijas tvēriena atslābšana radīja šādu izdevību arī latviešiem, lietuviešiem un igauņiem Baltijā.
1918.gada 3.martā Brestļitovskā boļševistiskā Krievija parakstīja līgumu, ar kuru faktiski pārtrauca dalību Pirmajā pasaules karā, atsakoties arī no bijušās cariskās impērijas valdījumiem tagadējās Latvijas teritorijā, kas nonāca vācu rokās. Savukārt 11.novembrī iekšējā sabrukuma draudu priekšā Vācija parakstīja pamieru ar Antantes valstīm.
Jau pirms Pasaules kara Eiropā virmoja izteikti nacionālistisks noskaņojums, kas bija arī viens no kara cēloņiem, bet tā gaitā sevi pieteica tautu pašnoteikšanās princips kā jauna starptautisko attiecību norma, kuru izvirzīja ASV prezidents Vudro Vilsons, paziņojot, ka nākotnē mieram jābalstās uz «lielu un mazu, vāju un stipru tautu vienlīdzīgām tiesībām uz brīvību, drošību un pašpārvaldi».
Vēstures liecības norāda, ka ideja par Latvijas valsti parādījās 20.gadsimta sākumā, taču – kā par autonomiju Krievijas sastāvā. Vēl 1917.gada sākumā, ticot Krievijas demokrātiskas attīstības iespējai, populārs bija sauklis: «Brīva Latvija brīvā Krievijā!» Taču, pieaugot bažām, ka kara gaitā nākamās Latvijas teritorija varētu tikt sadalīta starp Krieviju un Vāciju, latviešu politiskajā elitē arvien aktuālāka kļuva ideja par nacionālu un neatkarīgu Latvijas valsti. Šo pārliecību stiprināja cerība par sabiedroto uzvaru karā un ticība Antantes valstu atbalstītajai tautu pašnoteikšanās idejai.
1917.gada rudenī tika izveidotas divas galvenās latviešu nacionālās politiskās organizācijas – Demokrātiskais bloks un Latviešu Pagaidu nacionālā padome (LPNP). Pirmo no tām pārstāvēja tādi pazīstami sociāldemokrātu politiķi kā Pauls Kalniņš, Marģers Skujenieks, Fricis Menders, kā arī Zemnieku savienības līderi Kārlis Ulmanis, Miķelis Valters un citi. Savukārt LPNP rindās darbojās Ādolfs Klīve, Arveds Bergs, Jānis Čakste, Voldemārs Zamuels, Zigfrīds Meierovics, Kārlis Skalbe.
Demokrātiskā bloka darbība sākotnēji balstījās uz latviešu pašnoteikšanās tiesību panākšanu vācu okupācijas apstākļos un ar sociāldemokrātu starpniecību regulāri aktualizēja šo jautājumu Vācijas parlamentā, līdz 1918.gada oktobrī iesniedza Vācijai paziņojumu par latviešu tautas gribu veidot starptautiski atzītu Latvijas valstisko neatkarību un sagaida vācu okupācijas spēku atvilkšanu.
Savukārt LPNP, kura 1917.gada beigās sevi pasludināja par «topošās Latvijas augstāko iestādi», postulēja, ka Latvijai jābūt «patstāvīgai demokrātiskai republikai», un kopš 1918.gada sākumā koncentrējās uz Latvijas neatkarības starptautisku atzīšanu. Z.Meierovica sekmīgu diplomātisko centienu rezultātā britu ārlietu ministrs Arturs Belfūrs 1918.gada 11.novembrī ar oficiālu vēstuli paziņoja, ka Lielbritānija par Latvijas valdību de facto atzīst LPNP, līdz galīgo lēmumu par to pieņems miera konference.
Latviešu nacionālo spēku vidū nebija vienprātības par Latvijas valsts dibināšanas tiesiskajiem un politiskajiem aspektiem. Asas domstarpības bija jautājumā par institūciju, kura būtu tiesīga reprezentēt latviešu tautu un tās gribu. LPNP sevi uzskatīja par starptautiski atzītu Latvijas valdību un atzina, ka Latvija jau ir proklamēta 1918.gada janvārī, kad Padome savā sesijā pieņēma rezolūciju, kurā noteica, ka «Latvijai jābūt patstāvīgai demokrātiskai republikai, kas apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali». Demokrātiskais bloks, uzskatīdams LPNP par nepietiekami demokrātisku, Latvijas politiskos spēkus pilnībā nereprezentējošu organizāciju, to neatzina un uzstāja, ka par Latvijas neatkarību jālemj jaunai pārstāvnieciskai institūcijai – Latvijas Tautas padomei.
Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī plkst. 16 II Pilsētas teātrī, tagadējā Nacionālajā teātrī. Svinīgo sēdi atklāja Tautas padomes priekšsēža vietnieks Gustavs Zemgals, jo pats J.Čakste, kurš dzīvoja Jelgavas pusē, uz nozīmīgo pasākumu nebija ieradies. 17.novembrī Tautas padome viņu par savu priekšsēdi ievēlēja aizmuguriski, uzaicinot piedalīties 18.novembra aktā ar telegrammas starpniecību. Neierašanās iemesli nav skaidri zināmi; tiek pieļauts, ka tās pamatā varētu būt nesaskaņas starp LPNP un Demokrātiskā bloka politiķiem.
Pēc 1918.gada 17.novembra Tautas padomes sēdes protokola nolasīšanas G.Zemgals paziņoja, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir nonākusi Tautas padomes rokās. Pēc tam K.Ulmanis Pagaidu valdības vārdā pasludināja neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas nodibināšanu. Klātesošie šos vārdus pagodina ar himnu «Dievs, svētī Latviju!», kuru ar operas kori fonā nodziedāja trīs reizes.
Tam sekojošā uzrunā Pagaidu valdības vadītājs paziņoja, ka tās neatliekams uzdevums būs «Latvijas valsts izbūve un nostiprināšana uz ārieni un iekšieni». Latvijā visi pilsoņi būs vienlīdzīgi un ir aicināti piedalīties valsts dzīvē neatkarīgi no viņu etniskās piederības. Latvija «būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai», jaunās valsts pamatprincipus iezīmēja K.Ulmanis.
Līdz Satversmes sapulcei visa izpildu vara atrodas Pagaidu valdības rokās. Saskaņā ar Tautas padomes politisko platformu «Latvijas Satversmes sapulce sasaucama pēc iespējas drīzākā laikā». Vēsturisko sēdi noslēdzot, G.Zemgals nāca klajā ar aicinājumu visiem tautas dzīvajiem spēkiem nākt talkā grūtajā Latvijas veidošanas darbā. «Vienīgā mūsu vēlēšanās - lai Latvijai saules mūžs! Lai dzīvo demokrātiskā Latvija!» Šiem vārdiem atkal sekoja himnas nodziedāšana.
Faktiski pirmais Pagaidu valdības uzdevums bija panākt, lai jauno valsti atzīst Vācija, kura tobrīd bija okupējusi gandrīz visu Latvijas teritoriju, un pārņemt valsts pārvaldes funkcijas savās rokās. 25.novembrī Vācijas pārstāvis Baltijā Augusts Vinnigs Latvijas valdībai darīja zināmu, ka vācu valdība provizoriski atzīst Latvijas Tautas padomi par patstāvīgu varu, kamēr miera konference izšķirsies par Latvijas nākotni saskaņā ar tautu pašnoteikšanās tiesībām.
18.novembris mūsdienās
Latvijas Republikas proklamēšanas diena tiek atzīmēta ar dažādiem pasākumiem, parādēm, uzrunām un salūtiem dažādās pilsētās Latvijā, tostarp Rīgā, kur, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, arī atzīmētāju pulks ir krietni lielāks nekā citās vietās Latvijā.
Neatņemama svētku sastāvdaļa – militārā parāde.
