Starptautisko sieviešu solidaritātes diena.
Kas īsti ir 8.marts un kāda ir tā nozīme mūsdienu demokrātijas attīstībā pasaulē? Sieviešu kustība, pēc kuras ierosmes Sieviešu diena kļuva par svētku dienu, sākās 18.gadsimtā Ziemeļeiropā un Francijā. Cīņa bija par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.

19.gadsimtā daudzos ASV uzņēmumos radās arodbiedrību organizācijas. 1857.gada 8.martā izveidojās arodbiedrība, par kuras loceklēm pirmoreiz kļuva sievietes. Šajā dienā Ņujorkas tekstilrūpniecības strādnieces devās ielās, pieprasot 10 stundu darbadienu (tolaik sievietes strādāja 16 stundas diennaktī un saņēma grašus), gaišas un sausas darbavietas un darba algu, kas būtu vienlīdzīga ar to, ko saņem vīrieši.

1908.gada 8.martā Ņujorkas Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija rīkoja masveida mītiņu ar mērķi aizsargāt sieviešu tiesības. Tūkstošiem sieviešu devās Manhetenas ielās, lai pieprasītu lielāku darba samaksu, aizliegtu strādāt bērniem (zēnus tur ekspluatēja daudz nežēlīgāk nekā pieaugušus vīriešus) un iegūtu balsstiesības vēlēšanās.

8.marts Eiropā

1910.gadā Starptautiskajā sieviešu konferencē Kopenhāgenā
Klāra Cetkina izteica piedāvājumu svinēt Starptautisko sieviešu dienu 8.martā, kas izskanēja kā aicinājums visām pasaules sievietēm iesaistīties cīņā par līdztiesību. Atsaucoties uz šo aicinājumu, daudzu valstu sievietes aktivizējās cīņai pret nabadzību, par tiesībām strādāt, par mieru.

Būtisku lomu turpmākai Sieviešu dienas attīstībai deva starptautiskās sociāldemokrātu organizācijas (II Internacionāle) un 1911.gada kongresā pieņemtais lēmums par tās atzīšanu visā Eiropā. 1911.gada 19.martā šos svētkus pirmoreiz svinēja Austrijā, Dānijā, Vācijā un Šveicē. Tad vairāk nekā miljons vīriešu un sieviešu piedalījās manifestācijās. Sievietes mēģināja panākt tiesības vēlēt un ieņemt vadošos amatus. Vēlāk tos svinēja 1912.gada 12.maijā.

Starptautiskā sieviešu diena Krievijā

Pirmo reizi Krievijā Starptautisko sieviešu dienu atzīmēja 1913.gadā Pēterburgā. 1913.gada 2.martā Poltovas ielā sapulcējās pusotrs tūkstotis cilvēku, jo pilsētas dome atbalstīja sieviešu jautājumu izskatīšanu. Šajā tikšanās reizē apsprieda tādus jautājumus kā sieviešu balsstiesības, valsts nodrošinājums māmiņām, dzīves dārdzība. Nākamajā gadā daudzās Eiropas valstīs 8.martā vai tuvākajos datumos sievietes organizēja maršu, protestējot pret karu.

1917.gada pēdējā februāra svētdienā Krievijas sievietes izgāja ielās ar lozungu “Maizi un mieru”. Pēc četrām dienām imperators Nikolajs II atkāpās no valsts galvas posteņa; pagaidu valdība garantēja sievietēm tiesības vēlēt. Šī vēsturiskā diena bija 23.februāris pēc Juliāna kalendāra, kas tajā laikā tika lietots Krievijā un 8.marts pēc Gregoriāņu kalendāra (iepriekš atkarībā no valsts svinības notika laika posmā no februāra beigām līdz marta vidum).

Citviet pasaulē

Ņemot vērā kreisi centrisko partiju nozīmīgo lomu Eiropas valstu sabiedrībās, Starptautiskā sieviešu diena guvusi lielu popularitāti. Aktivizējoties starptautiskajai sieviešu kustībai, par kuras neatņemamu sastāvdaļu kļuvusi 8.marta atzīmēšana, sievietes guvušas vienlīdzīgas vēlēšanu un darba tiesības. Nopietni uzlabojumi notikuši privātās dzīves jomā, sievietēm izcīnot iespēju šķirt laulību, legalizējot kontracepcijas līdzekļus un abortus (tiesības uz savu ķermeni).

Starptautisko sieviešu dienu svin Krievijas Federācijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Moldovā, Tadžikistānā, Turkmenistānā, Ukrainā, Baltkrievijā. Uzbekistānā to svin kā Mātes dienu, Armēnijā – 7.aprīlī kā Mātes un skaistuma dienu.

Turkmenistānā sievietes par godu Starptautiskajai sieviešu dienai katra saņems desmit dolārus. Turkmenistānas Valsts prezidents to nosaucis par “cieņas apliecinājumu” sievietēm.

Sieviešu diena Padomju Latvijā

Pirmajos padomju varas gados Starptautiskā sieviešu diena – 8. marts – kļuva par valsts svētkiem. No 1965.gada 8.marts nozīmēja brīvdienu. Pastāvēja arī šīs dienas svētku rituāls. Svinīgos pasākumos valsts atskaitījās sabiedrībai par sieviešu valsts politikas īstenošanu. Pakāpeniski Starptautiskā sieviešu diena valstī zaudēja savu politisko nokrāsu.

Tulpēm nav ne vainas

Viena no spilgtākajām sieviešu tiesību aizstāvēm Latvijā ir dzejniece Aspazija, kuras runas Satversmes sapulces sēdēs mudināja Latvijas Civillikumā iestrādāt normas, kas ļautu noslēgt laulību ne vien baznīcā, bet arī civilā kārtībā, kā arī sniedza iespējas pēc sievietes iniciatīvas iesniegt laulību šķiršanas pieprasījumu.

Ļausimies svētku priekam! Priecāsimies un dzīvosim, pēc pelēkās un depresīvās ziemas gaiši paraudzīsimies debesīs, piekļausim seju vārajiem tulpju ziediem un mīlēsim! Sevi, dzīvi, cilvēkus.